Kashmmmmirrr...

Diena ar divām ģitārām un divreizdivām brīvstundām. (hellyeah!)

Pilsēta šodien ir ūdens. Es bez lietussarga. Bet, kad esi tā izlijis, paliek gluži vienalga un pat jautri.
Tagad mani glābs tēja un cepumi(ņi)!

Un veselu mūžību nebiju klausījies November Rain. Žēl, ka nav jau novembris, tad drīz būtu arī decembris un viss pārējais.

sapulce ir notikusi.

dators ir kļuvis mēms, tāds savāds klusums bez mūzikas. Kādreiz pašķērdīšu viņu rūpīgak, lai zinātu, kas tur noticis, bet tagad nav īpaši daudz laika.

Un varbūt...esmu atradis iespēju kā rudeni nevis izdzīvot, bet gan piedzīvot? Šķiet ka kādi soļi labā virzienā ir sperti, vismaz pārejot pāri Vanšu tiltam, daudz soļu sanāk :D Pastaigas uz gandrīz nekurieni ar gandrīz nevienu (vismaz sevi :D) tiešām palīdz. Njā, uzsākam gadalaikaklimatizācijasprocesushaha...

Янка Дягилева

-atradu tomēr, par ko biju kādreiz vasarā izlasījis.

Heh, pēdējo četru dienu laikā ir gulēts...maz.

Saules zaķīši sejā un "medūzas dzeļ man padusēs"( :D)... Novēlu LMNH piedzīvot arī 15, 25 un 35 gadu jubilejas! :)



http://imdb.com/title/tt0010323/
http://imdb.com/title/tt0071249/
http://imdb.com/title/tt0076786/
http://imdb.com/title/tt0054698/

(vispār vajadzētu nomainīt klabekļa skatu)

Rudens tagad izteikti jūtams, sāk uz mani iedarboties. Visādi.

Svētdienas rītā mani pusnesamaņā, tikko pamodinātu, savāca no gultas un aizveda uz jūras krastu kaut kur aiz Kauguriem. Izrādās, tur ir kafejnīca/ēstuve/kaut kāda iestāde, nu sapratāt, kur ir diezgan interesanti. Savāktas visādas veclietas un piekrastes zvejnieku atmiņas, lielas, grūti apēdamas porcijas, šis un tas, no kā nevar novērst skatienu, ja to pudeli ierauga - tikai 1,50Ls... (tam nav sakara ar nekādu slēpto alkoholismu, tas ir baudīšanas jautajums :D ) Protams, neiztikt bez paskaļa LR-2. Labāk būtu skanējušas kaut kādas, nezinu...zvejnieku dziesmas :D
Apkārt skraida kaķēni - tādi mazi, rudi, rudbalti un visādkrāsaini.
Tad vējaina pastaiga, mājupceļš gar bijušajām mājām. Gandrīz tāda sajūta, ka tūlīt aizbrauksim atpakaļ bērnībā, tur, pa vārtiem iekšā - durvis, priekšnams ar ovālo lodziņu un... Eh, njā.
Viss tur mainījies. Pat lodziņš tagad četrstūrains.

Miegains gan tāds es biju pēc koncerta, kur... nu vnk bija Plānts!!! Tik ļoti it visā, balsī, kustībās, izskatā, vienīgi pasē tas nav rakstīts... :D

Nedēļas laikā te tiešām tiek uzrakstīts daudz. Laikam jau ir par ko rakstīt.
Man šobrīd nav.
Nu labi, ir jau, bet nerakstās. Pirksti veido tikai taustiņu piespiešanas kombinācijas, kas atbilst šim tekstam un neko vairāk.

"Eksperimenti, stulbas idejas un absurds rada progresu."
/gitaristiem.lv

Ārā zibeņo, un ap monitoru lidinās viens no tiem garkājodiem un varbūt tumsā ir vēl visādi citādi mošķi. Skan sen nedzirdētie Judas Priest. Un Alice Cooper brauc uz Latviju! Hell yeah, vēl viens roka vectēvs, obligāti jāredz!

Nu jau ārā ir gandrīz kā vakar, tikai zibens apjomi šķita krietni lielāki, caur otrā stāva logu mirkļiem bija redzama tāda kā zibspuldzes izgaismota nakts, kas pie reizes radīja arī traucējumus Vudstokas filmas skatīšanās laikā. Njā, tā filma... Kārtējo reizi apjēdzu, kā es gribētu TUR un TAD būt!

Pēdejās dienās mani ir apņēmusi tada kā vasaras apātija, lielā NEKO darīšana. Karstums, mēh. Visu dienu guļu, klausos mūziku, kaut gan brīžiem pat uznāk vēlme pēc klusuma. Apbrīnojami, bet izrādās, ka mani šādā laikā tomēr var arī izvilkt ārpus mājas...
Vakar pusi dienas gulēju, otru pusi sēdēju zālītē iznestā veclaicīgā atpūtas krēslā, gaidīju Vudstokas filmu un spēlēju ģitāru, kamēr pirksti palika zaļi no vecajām stīgām, kuras jau sen būtu laiks mainīt.
Un pat ja izskatās, ka es guļu vai daru kaut ko citu, es patiesībā GAIDU ģitāru! :D Kaut kā nevaru to izmest no galvas (nu bet protams!), un tas gaidīšanu nepadara vieglāku. Laikam jāpievēršas kādiem rokdarbiem :D

Tuvojas vilcienbraukšanas prieki un lauki, un atkal liela NEKĀ nedarīšana. Mmm, grāmatas (varbūt, tikai varbūt - obligātās...) un kilogramiem saulespuķu sēklu. Jāpiespiež sevi visā šajā vasaras slinkumā pa nedēļu tur iemācīties to vienu skaisto un laikam jau diezgan sarežģīto gabalu. Nedrīkst-aizmirst-izdrukāt.

bāc, gaidīšana ievilksies. uz kādu mēnesi vēl.

(lai precīzāk izprastu manas izjūtas, paņemiet papīra lapu, nokrāsojiet melnu un aizdedziniet :D tad pelnus vajag nežēlīgi samērcēt, izbērt zemē un sabradāt, pēc tam visu to putru izsmēret pa grīdu un maršēt pāri armijas zābakos.)

Lai nu kā, šobrīd mani glābj 70-to gadu sākuma perioda (turklāt tam laikam nežēlīgi smags) hārdroks ar izteikti netīru, draivīgu, utt. skanējumu. Nu ja, kad blūzrokam aizbrauc jumts... Un turklāt dziedošu bundzinieku jūs nekur daudz citur nedzirdēsiet.

nē, tomēr neesmu bijis visos Rīgas mūzikas instrumentu veikalos. Un vairs arī nevajag. Es zinu, kur būs tas, ko man vajag, tagad tikai jāgaida. Tikai ar to pacietību man tā pašvakāk :D Aizgāju uz bibliotēku pēc kadas pabiezākas grāmatas, varbūt palīdzēs.

Rīt draud tas pats, kas katru gadu ap šo laiku (nē, ne ražas novākšana...) - "brauksim iepirkties skolai". Gāh. Jāņem būtu līdzi pleijeris, bet atcerējos, ka *tajā pašā reizē* pazaudēju arī tās ērtās austiņas un nu man nav nekā, lai paklausītos mūziku ārpus mājas, vienīgi telefons, bet tās mazās austiņas ir šausmas. Mazas šausmiņas ar vadiņu.

Šodien esmu pavisam atvadījies no lidmašīnām, kaitinošiem ārzemniekiem un lieliskiem darba kolēģiem, no kuriem (pēc maniem aptuveniem aprēķiniem, ko tik jaunu neuzzini), kā izrādās, pieci(!!!) spēlē ģitāru. Tā kā mums bija par ko pārtraukumos parunāt:) Tas tā, pa vidu kārtīm, seriāliem un vecām avīzēm.
Ak jel, uzzināju, ka no kura tur gada (ak, baismā nākotne!) reģistrācija lidojumiem varētu notikt teltīs (arī ziemā!), jo tiks uzsākta lidostas paplašināšana un rekonstrukcija (pilnīgi prasās tos divus uzrakstīt ar lielo burtu, nu tā kā Saule un Zeme, ptfu, Ļeņins un Padome, kaut kā tā... :D )
Izrādas, vēl arī sertificēts esmu uz diviem gadiem un it kā protu kaut ko pasākt saskarē ar radioaktīviem materiāliem vai ceļasomās iztecējušiem matu lakas flakoniņiem, kas kopā ar somas pārklājumu rada uzliesmojošas substances. Nu ko, var noderēt :D