Viss, braukšu mājās un klausīšos Atom Heart Mother!
Labākais pirms gulētiešanas.

atradu mūziku, kas skanēja izstādē.

http://www.last.fm/music/Harold+Budd









nezinu, nezinu, nezinu.

Ja pirmais cilvēks, ko satiec, ejot no veikala ***ar jaunu instrumentu***(nez ko es ar to gribu pateikt:D...), ir bundzinieks, tā noteikti ir laba zīme! :)


"My, my, my, Im so happy, I'm gonna join the band*,
We are gonna dance and sing at celebration,
We are in the promised land."

*(note-to-self: cītīgi mācīties daudzmaz sakarīgi spēlēt:D)

(tāa, sen nekas nav uzrakstīts ar baložsmīnīgo rokvectēvu bildē...nupat ir īstais brīdis)

Eh, jā. Ir dažas lietas, attiecībā uz kurām esmu, nu...apsēsts! (kā zināms) Tātad.

Plain top vs. Plus top, jeb nieka 100$ atšķirība, kas mani šajā gadījumā pat īpaši neuztrauc, lai cik nesaprātīgi tas neizklausītos. Otra puse - vienu pie mums it kā var dabūt, otru pat noteikti nē, varbūt ar laiku, bet man vnk ir apnicis. Apnicis!

Bāc, kā es šonakt gulēšu? :D

Izlasīju visu šo http://www.gibson.com/products/epiphone/forum/toast.asp?sub=show&action=posts&fid=2&tid=179204 diskusiju, kas pilna ar profesionāli apsēstu fanātiķu domām (un pat bez lieka spama un dumjiem strīdiem par mūžigām tēmām kā vienā otrā domubiedru grupā, hmm...). Zinu jau, ka dažus cilvēkus es ar šīs diskusijas atstāstu varētu izvest 100km aiz pacietības robežām:D

Tad lūk, tas, ko es gribu, nav. Nav tieši un precīzi tas. Varētu paciesties līdz...nezinejnusazinkad, tad 'varbūt' būtu. Neee. Viss, vairs nav pacietības, cik tad var.
Tas, par ko rīt laikam uzzināšu, 'ļoti iespējams' ir, vai būs diezgan drīz.

Nu jā, un es kā šajā jomā un vispār ķerts arī uz vizuālo pusi, tagad esmu iegrimis neaprakstāmās pārdomās.
Ai, rīt redzēs, kas un kā.

brrr. Kas ir "lopums"? "Lopumā izstāde parāda..." :D
Pie velna, vajag vairāk gulēt un nevajag rakstīt recenzijas tāda pusslimā stāvoklī!!!

Interesanti. Vakar vnk tāpat aizmigu, pamodos ap pusdivpadsmitiem, aizgāju gulēt. Gan jau ka temperatūra arī ir. Tāpat no vnk nekā es negribu justies tik padraņķīgi.

Šorīt pamodos ar Jethro Tull noskaņojumu, tūlīt pat ieslēdzu foobar, pēc tam atkal last.fm radio, kur atradu lielisku fona mūziku visu parāddarbu rakstīšanai.
Tā nu to recenziju kaut kā uzmocīju, par citu vajadzīgo tēmu neko neatradu un bibliotēka jau šodien arī ciet. (blablabla, atrunas...+tas, ka es vnk totāli negribu to darīt, ai, cik žēl, lalala...) Bet vienu citu lietu es jau nu vairs neuzrakstīšu, jābrauc mājās. Nezinu, slimot. Ak, nekas jau nesanāks. Paēst, pagulēt vannā un prom uz miegu. Pēc tam jau atkal rīts, sasteigtas brokastis, pārbāzts autoubuss blablabla...

Riebj.


Un, sasodīts, kur sniegs? Būtu labi un atbilstoši tam, kas man te skan. (nu kaut vai tāpēc, lai sagādātu man patīkamu fonu mūzikai!)

blūzroka rīts, jā...

Vienīgi tagad tas last.fm radio sāk attālināties no dotās tēmas un skan visādi citādi labumi.
Man atveda pārtiku!

mņjur.

jau atkal klausos tos pašus Pink Floyd, visu mazāk dzirdēto - no filmu saundtreku ierakstu sesijām un lasu, lasu...domas. tekstuāli, protams.

Pēc mūzikas un viskija nakts, desmitos no rīta visi baznīcu zvani piedimdina Rīgas centru. Pirmā Advente.

Hell yeah! Alice bija līmenī, ooo jā:)

"Ļaunākais veids kā ilgoties..."





Bet vispār interesanta mūsdienu parādība... Pieņemsim, ka kādam ir, hmm, morālas paģiras, iekšējā sāpe, nu, un tādā garā... Ko viņš/viņa iesāks? Paņems salvešu iepakojumu, klausīsies kādu skumju mūziku, ies skriet gar tiltiem, ēdīs šokolādi, palasīs grāmatu, piezvanīs kādam/kādai un tamlīdzīgi...? Bet interesanti, ka laikam jau kādā pirmajā pieciniekā daudziem būs - uzrakstīt par to savā livejournal/klab/publiskajā dienasgrāmatā/blog. It kā tas ko līdzētu, vai būtu kaut kāds - paskat, es te skumstu, PALĪDZI MAN.
hmmm.



Eu, rīt laikam jāskrien uz AT&T Trade, esot kaut kas atvests...

Ļoti sen nebiju piebēris tējai cukuru. Tikko ņēmu un to izdarīju, nudien savādi.

Eu, atdodiet sniegu!