"Visam pasaulē ir jānotiek lenām un nepareizi, lai cilvēks nekļūtu lepns, lai cilvēks būtu skumjš un apjucis."
(V.Jerofejevs)

D.l.v.d.!

Rīta riebuma, otrdienas draņķības un pastaigu diena.
Par otrdienas izredzētību draņķības ziņā pat vairs nav vērts strīdēties, bet šī bija pat tīri ciešama, pat...mirkļiem patīkama.
Rīts. Sniegpārslas, kas nesteidzīgi virpuļo tuvāk zemei spožā rīta saules gaismā. Vispārējs apziņas slinkums. Nekoris. Kaut gan es cerēju piecelties laikā un paspēt. Pirmo reizi pēc kādas nedēļas pārtraukuma. Kā tad.
Skolā lasīju Gundegas Repšes grāmatu "Vara rati". Hmm, mazs nazītis dvēselei. Asumiņš, dūrumiņš, tur ir viss. Anotāciju laikam tā arī neuzrakstīšu. Jo vairāk man patīk grāmata, jo mazāk to vēlams aiztikt ar analīzēm un citām rupjībām.
Krievu valoda desmitajā stundā IR smadzeņu slepkavība. "Es peidzimu ģeniāls, bet izglītības sistēma mani sačakarēja." Būtu piemērots sakāmais, žēl, ka biju pārāk samiegojies un ar iztukšātām garīgi/fiziski/visādām baterijām.
Te varēja līdzēt vienīgi pastaiga. Un tieši atgriezās tas sniegs, kuru vēroju ķīmijas stundā, pilnīgi aizmirstot par visu to sviestu. (nē, patiešām, sviesta vārīšanu par ziepēm, pievienojot vēl tur kaut ko...). Ak jā, fizikā arī to vēroju. Vai arī tā bija tikai fizika, šķiet, ka kaut ko jaucu, bet tāda tā šodiena. Murskulis. Murzgulis. Murzglis. Mzgrl, mrgl.mrr nē.

Pastaiga iesākās ar domu aiziet uz Āgenskalna tirgu. Kaut kā nogriezos pie tiem "Trīs pakāpieniem", uzgāju tur, kur iela ved uz augšu, gāju, līdz atdūros pret namu numur... 42! Mhm, nu ja, tieši tā! (šo rakstot ir 18:42) Tad pa labi, garām Smiļģa teātra muzejam. Kaut kāds automātisks ceļa posms. un likās, ka pretī nāk cilvēki ar sapuvušām dvēselēm. Bet tā noteikti šodienas prozas ietekme, kas izraisa tādas pārdomas.
Tikko paskatījos, cik ātri pirksti lēkā pa taustiņiem ,derētu tāpat arī pa gammām, stīgām. Laikam jau stīgu darbības bagātina ātrumu taustiņu darbībām. Tracināja, cik ātri šodien sanāca daži vingrinājumi uz tā platā grifa, bet mājās tā nesanāk, laikam vajadzēs pamēģināt plānākas stīgas un kaut kā dabūt vēl mazliet tuvāk grifam. Vai vienkārši kaut kā pierasts tas neilons, kaut kur gadu tomēr, pret dažiem mēnešiem metālstīgu.

Par stīgām.
Āgenskalna tirgū ir tās mazās lietotu apģērbu bodītes, kur ir arī visādi ictādi brīnumi, kurus nevienam nevajag. Grāmatas angļu valodā, diski, filmas utt. Un vienam tādam veikaliņam garam ejot, logā rēgojas...
Paciņa ar vienu akustiskās ģitāras stīgu. Bronzas krāsas pārklājums.
Izmērs: .042
!!!

Nja, ja zīmes, tad zīmes. Manējās.
Protams, ka šo stīgu nevarēju nenopirkt. Tas nekas, ka nav kur likt, gan jau izgatavošu kādu rotu vai kaut ko tādu.

Tālāk ceļš uz Kalnciema tilta pusi, mazās ieliņas. Lielāka iela. (nezinu visus tos nosaukumus, nav svarīgi)
Tieši pretī spīd saule un snieg sniegs. Tādās vēja samētātās vērpetēs iegriezts. Vispār, kad izgāju no tirgus, sāka snigt. Lielām, lielām pārslām, tā ļep ķep tieši sejā. Jauki/jautri.Sniegķēpīgi.

Mazā ziemiņa.

atceros! šodienas fizikas kontroldarbā sēžu pie tukšas lapas, pienāk pati K. kundze un jautā:
"Ir kādas problēmas?"
(atbildēju tieši un precīzi, pat pavisam nejauši, pēc tam tik aptvēru, ka pat smieklīgi)
- "Tikai šis kontroldarbs"

ai, neko!
pārāk salst pirksti, lai te kaut ko daudz rakstītu.

Hmm, lēkājošu divpadsmit-trīspadsmitgadnieku barā tiešām var sajusties vecs un liels :D
Bet tas tomēr bija kaut kas - LMNH, Tumors, MonkeyRock (man nepatīk nosaukums, bet viņu trīspadsmitgadīgais ģitārists ir vnk unikāls, būtu man tā laime astoņu gadu vecumā sākt spēlēt, eh... Tādi mazgadīgie ģēniji man nosit motivāciju.) u.c. Izrādās, ka Mazie Smirdīgie Kociņi ir pat klausāmi :D

Vakar izdzēru kādas divas grāmatas no šodien paredzētajiem iepirkumiem grāmatu izstādē... Gan jau kaut ko tur atradīšu lasāmu, pa vidu obligātās literatūras peldošajiem aisbergiem, kas domā saspiest manu galvu un nolaist to kā kuģa vraku dzelmē.

Vakar aizmigu pie Silje Nes - Ames Room, pēc tam sapratu, ka esmu nosapņojis tam albumam klāt vēl divus skaņdarbus, kuru tur pavisam noteikti nav. Žēl, ka neatceros neko, tie skaņdarbi bija patiešām interesanti, tikai pēc tam apjēdzu, ka kaut kas nav kārtībā un neko tādu neesmu tajā albumā dzirdējis un nekad arī vairs nedzirdēšu.

Bet šobrīd klausāmo gabalu dzirdēju SWH Rock roka klasikas programmā. Pēkšņi un belzienveidīgi iepatikās.

Otrdiena kā parasti, pretīga.
Tikai šoreiz to patīkamāku vērsa fakts par "mūsu mīļākās skolotājas" klātneesamību.

Ko es te īsti gribēju rakstīt...

Domu par pastaigu šodien novērsa debesu krāsa un vispārēja pastaigām nelabvēlīgā noskaņa. Žēl. Kaut kā pēdējā laikā iepaticies tā nesteidzīgi kaut kur doties. Vienatnē. Un ar mūziku. Tāpat vien, izpētīt, kur var aiziet, ja izvēlas virzienu, kas atšķirīgs no ierastā mājas<->skola ceļa (atgādina šodienas angļu valodu un vārdu "commuting").

Vispār jau apnicis katru rītu domāt, cik ļoti gribu vēl pagulēt. Uz kori šomēnes nav bijusi vēlēšanās piecelties, tas ir vēl agrāk. Mazliet arī mazie draugi parādiņi iekrājušies, kaut kad uztaisīšu sarakstiņu ar darāmajām lietiņām (pretīgi deminutīviņi, ne?:D).

Lūk, tā padomāju, ka man ļoti labpatiktos dalīt dzīves ritma iezīmes ar kādu pusdegradējušos aristokrātu, kas tup savā milzu namā un neko nedara. Ja nu ne gluži tik traki, tad vismaz lēnāk nekā pašreiz. Lēnāk - tas ir īstais vārds, jā. Viena skriešana, paspēšana, kavēšana, steigšanās, plāni utt. Nekā. Slow down people. Dzīve nav 100m olimpiskā distance.
Būtu labi, ja tajā visā es varētu piedzīvot dienas, kad esmu piecēlies, paskatījies pa logu un aizgājis tālāk gulēt un lasīt grāmatas. Kaut man būtu nedēļā izdarāms darbs ar nodošanas termiņu pēc diviem mēnešiem.
Njā, totāli neiespējami. Paši vien esam sev visu sačakarējuši, tad nu lai notiek. "You better run all day, run all night..."
Tas tā, šobrīd. Ja nu tas viss kaut kad apriebjas, vienmēr varētu uz pāris pieturām ielēkt atpakaļ vājprātīgo vilcienā, ko sauc par ikdienu.

omg, lol.

Autora pārdomas ir patiešām vērtīgas un uzjautrinošas arī :D

http://www.cad-comic.com/news.php?i=1563

Gribētos kaut ko apēst, bet slinkums iet līdz veikalam, kurš būtībā ir tepat, 3 stāvus zemāk un 1 min. ar kājām... Tā gadās;D

Grr, koncerts atcelts! Eh, organizatori arī tādi aizdomīgi, redzēs, kā sanāks dabūt atpakaļ naudu. Nu ko, neredzēt man kā ar vecumu izzūd Slade spožums, kurš jau gadus 15 tāds pabālējis...

Tad jau pavisam skaidrs, ka rītvakar sanāk braukšana uz Jumpravu, iepējams, pat ar vilcienu. Jauki, padomājot, cik daudz var vilcienā izrunāt, cik daudz mūzikas noklausīties... Pag, jāpaņem līdzi Jerofejeva literārais veikums! Īsti "pa tēmu":D