pēdejās trīs dienas esmu nodzīvojis kā šī cibžurnāla virsrakstā teikts.

Tagad tikai jāgaida, kad beidzot cigarešu smaka izmazgāsies no matiem. Ar divām reizēm nepietika:D
Varbūt pameģināšu kaut kad uzrakstīt garu palagu par to visu, ko tāpat neviens nelasīs, bet, tā kā šī ir "mana dienasgrāmata", who really cares...

Puškinielas dzīvoklis, Acid Rain dzīvokļkoncerts, Ostups, Viguls, Santa Skujiņa, jam session, piesmēķētas telpas, vīns un alus, sejiņas uz virtuves sienām, Cilvēki!!!
Nevarrakstītjāskrientālāk. Cept piparkūkas. Jēkabpilī:)

(10
:42
btw)

1)ledus - man jau vakar un šodien bija kādas trīs izdevības nonākt slimnīcā un kādas sešas - just for fun nolikties uz sejas un pašļūkt labu gabaliņu. Un vēl tieši bija jāsteidzas uz autobusu, bweh.

2)MANDARĪNU SĒKLIŅAS!!! Ieliec mutē divus gabaliņus, pretīgumā vaibsties un izdari visādas manipulācijas ar mēli, tad izspļauj sešas, SEŠAS(ZZEŽZAAZZ ZĒEGLIŅAZZZ!!!111) sēkliņas. Ienīstu mazās draņķes.
Reti sastopu mandarīnus, kur katrā šķēlītē nebūtu 1-2 nejaucenes, man laikam totāli neveicas.

Autobusā kaut kādas krievu tantes runāja par valsti un to, ka Latvija viņiem esot kaut ko smagi parādā, un minēja "faktus", ko viena viņām izlasījusi "avīzē, nu tv programmā" (uzticamākais avots pasaulē = tv programma ar "dzelteniem" pielikumiem, kura reiz maksāja 15 sant., tagad laikam jau dārgāk). Demonstratīvi uzliku austiņas un sāku klausīties Earthless albumu, kurš noslēdzas ar šo brīnumjauko Cherry Red kaverversiju, like, FUCK OFF ar savu politiku.

Uz zviedru valodu atnāca divi cilvēki, šobrīd slēpjos bibliotēkā, lai nebūtu jāiet uz lekciju:D Nebūtu jauki diviem sēdēt un "runāt zviedriski", yeah, right, es knapi varu pateikt, kā mani sauc un kur dzīvoju.

tikko pamanīju iepriekšejā ieraksta "11 December 2008 @ 09:42 am " - nice. Jau divus vakarus pēc kārtas, kad eju gulēt un ieskatos pulkstenī, ir tieši 00:42

Negribu šovakar neko un viss, man nav ko teikt. Varbūt vismaz būs kāds prieks no citu iepriecināšanas...

Oranžajai kastei vajag atrisināt reverb atsperu grabēšanas problēmu.
Ā, vakar brīvajā tirgū dabūju (tukšu) kalašņikova aptveri, nice:D


Tā, kaut kā.

Brauciens uz Aizkraukli ir izdevies, tagad man ir kaut kas ORANŽS:) Beeeeidzot. Stunda turp, Kortasāra "Klasīšu spēle" (no kuras nevaru beigt izrakstīt domas, tur ir tik daudz visa kā par pilnīgi visu, tā grāmata ir vienkārši gardums, labirints un spēle arī), dažas minūtes stacijā, tad pusotra stunda atpakaļ ar nennnormālu vēlmi spēlēt ģitāru un ēst.

vakar gāju pa mēness apspīdētu, zem kājām kraukšķošu pļavu, kas mirdzēja, skanot Joy Division - Sound of Music. Pēc tam metu ceļam nepiesalušos akmeņus grāvī, lai klausītos kā plīst ledus. Vispirms ir krakš un tad plunkš. kra-plunkš!

Mašīna, kurai uz priekšējā paneļa, vai kā to sauc (autopresē lepni saukts par viduskonsoli) atrodas kaķis, braucoša.

Smagā mašīna ar uzrakstu krieviski, kuru es nemāku uzrakstīt, bet tulkojumā (pat gadrīz atdzejojumā:D) -
NĒ KOLANIZĀCIJAI, [tieši ar A]
KVASS - VESELĪGAI NĀCIJAI
(un to produktu sauc ŅIKOLA, tā kā ne-kola+Nikola :D)

Trolejbusā, kad nosauc pieturas, saka tā - "Nākamā pietura - KrišjāNa Barona iela"

Sen nevienu dziesma nav izraisījusi tādu atkarību kā Venus in Furs, aaaaah. Tāpat kā pirmajā saskarē ar Velvet Underground, šo izdzirdēju visnotaļ psihodēlisku darbību kontekstā...
Lai dzīvo zāļu tēja!;)




Ā, vēl tagad man kādas divas stundas jāsēž nemierā, vakar pat aizmigt nevarēju ilgi jo ilgi (arī tapēc, ka klausījos to dziesmu). Ja nu viss piepildās, man būs mazie Ziemassvētki:)