http://www.imdb.com/title/tt0118736/
http://www.imdb.com/title/tt0090366/
http://www.imdb.com/title/tt0106307/
http://www.imdb.com/title/tt0054377/

Pēc tam gan uznāca miegs. No vīna arī:D

Gulētiešana septiņos no rīta, ceļš uz Dubultiem vilcienā, kur blakus piesēdās kaut kāds izgāztuvīgi smakojošs tips, kurš ļoti tīrā un skaidrā latviešu valodā sāka stāstīt par pulksteņiem un karbonādēm (tikai nevarēja saprast, pa kadu ceļu viņš nonāca no vienas stāstāmlietas pie otras, tas atkārtojās un katrā aplī bagātinājās ar jaunām un viņam vien saprotamām detaļām), tad par metāla durvīm, ložmetējiem, policistiem "sieva sadod vīram pa purnu", māju Slokā un vēl kaut ko no tās realitātes, pa kuru viņš nesakarīgi kuļas. Dzīve var tā sačakarēt psihi, njā...
Undīnē gan vienmēr ir jauki atgriezties, pat ja pirksti salst nost. Tagad man ļoooti vajag kaut kur dabūt to Them Lemons dziesmiņu par LSD :)
Mēģinājām aiziet uz jūru, bet tumsā nebija ne jausmas kā tikt atpakaļ pa ļoti slīpu ledu, tāpēc izlēmām labāk lejā nekāpt. Man bija zars, kuram galā bija iedomāts slēpotājs, tad suns un beigās zālāja trimmeris, es ar šo koku vilku līnijas sniegā līdz stacijai. Tādi tie negulēšanas efekti, man jau patīk.
Kaut kā pēkšņi uzradās ideja par tēju pie Ata, jo nebija ko iesākt līdz autobusam, tad nu tur ar Mētru šķirstījām 68.-72. gada fotožurnālu iesējumus, tiekot līdz pēdējam vākam tramvajā.

Rītdienas plānā aiziet uz vienu bodīti. Pēc tējiņas.