Tā ir tāda klusi dunoša sajūta - kā vilciens ar vilnas zeķēm rāpotu pa sliedēm. Un visi vagoni sabrauc vates okeānā.
Ha, objekti uz galda man liekas smieklīgi, mūzika ir tikai atsevišķas skaņas un skatiens virzās lēnāk.
Un rītdiena...drukāt, drukāt, drukāt.