klusums -

mani sapņi ir vairāk kā dīvaini. sāku domāt, ka varbūt uzmests kaut kāds melnais. jāpzavana mammai un tikai tas jāpasaka, un tad nokošajā nedēļā būs sarunāts, kas mani izārstēs. pagājušaja reizē tas beidzās ar kaut kādu dīvainu šķidrumu kurš smirdēja pēc sviedriem plus benzīna.

starpcitu es redzēju to pašu burvīgo skatu, kādu pāgājušogad. vilciens-rīga/ogre-starp saulkalni un ikšķili-mežmalā-mazas stirniņas.

meža dzīvnieki, tie daļēji brīvie ir skaistākās radībiņas uz zemes.nedēļas nogalē uztaisīš viņiem barotabu savā mežā un lūgšu omīti katru dienu iet un iemest kaut ko ņāmīgu. kad es tur dzīvošu gribu, lai viņas nāk pie manīm ciemos.