klusums -

mūžību nebiju taisījusi rosolu. un pastaigājoties pie zoļiku izdomāju ka tieši tas ir šodien vajadzīgs :)

vēl es domāju par to, ka kamēr man tie cilvēki ir blakus es nemaz nemanu to cik ļoti viņiem esmu pieķērusies, bet kad pasaka, ka vairs nebūs blakām, tad tu sāc domāt, par to cik tev viņi ir svarīgi un nozīmīgi. un tādi šomēnes ir divi. baigi sāpīgi. nu vēl jau ne tik ļoti, kad būs prom.
un vēl. es nezinu, es nejūtos īsti tā kā gribētu