pljeckas miskaste

šī pagaidām izskatās ļoti laba diena, neskatoties uz to, kas notiek aiz manām burvīgajām stikla sienām..
visu laiku domāju, ka dzīves turpināšanai man vajadzētu atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem, bet tagad, kad man viņas tiek kādu vakaru piedāvātas, man vairs neko nevajag.. es negribu neko dzirdēt, neko zināt, man tagad ir iestājies brīdis kad pagātne ir vienaldzīga.. nu un kā gan savādāk, jo nemanot jau paskrējuši trīs sērošanas mēneši.. pārbāsti ar jaukiem pasākumiem, izbraukumiem, gulēšanu jūrā, jauniem cilvēkiem un draugiem, atšķirībā no tā kādi bija iepriekšējie pāris gadi pirms tam.. man vairs nav jācīnās ar dusmām un naidu, jo tur vairs nekā nav, nev ne labā ne sliktā, pilnīgs tukšums, tikai vieta, lai sāktu visu no sākuma.