pljeckas miskaste

šorīt atkal man pretī nāca robčiks!
kopš mazie šmurguļi ir uz brīvām kājām un tikuši vaļā no skolas disciplīnas, esmu nomainījusi savas rīta takas uz darbu, tā ietaupot gandrīz 30 minūtes necilā dzīves laika.. tagad gandrīz katru rītu man nāk Robčiks, kurš mūs ar brāli bērnībā mēģināja slīcināt dīķi. Ļoti jautrs pusis, varbūt arī jauks, bet izlaists līdz vemšanai. Kad viņš savu māti nosauca vārdā, tad apkaimes tantiņas ķēra pēc dropēm. viņam bija traka vecmāmiņa, kura nomira un kā man likās, pārvērtās par vārnu... kādas atmiņas....
izskatās, ka pa šiem 20 gadiem viņam klājies tīri labi, arī izdauzītie zobi ir atpakaļ.