pljeckas miskaste

šodien ar vīru mēģinājām atrast kādu filmu, ko paskatīties. viņš man sauc to un šito, bet es tik raucu degunu. šis saka - sniegbaltīte un mednieks, bet es atceros, ka pirms daudziem gadiem še pat cibā rakstīju atsauksmīti par to sūdu, piedāvāju atrast un izlasīt. kamēr braucu cauri visiem 2012 gada ierakstiem, sajutu vēlmi palasīt visu pārējo arī.
lasīju bērniem viņu izteicienus un izgājienus, kad viņi vēl bija mazi bērndārznieki, viņas tik mīlīgi smējās, ka pat piemirsu, ka viņas tagad ir emocionāli pusaudži. dažādas atsauksmes par teātriem, kino un dažādām dzīves situācijām. dažas smieklīgas, bet visas pārējās briesmīgi naidpilnas, dzīvi un cilvēku nīstošas. nenormālā gaušanās par savu dzīvi, par līdzcilvēku. citu un bijušā vainošana savā neveiksmīgajā dzīvē. katru otro dienu viens un tas pats, beigās jau noriebās lasīt.
..un tad vīrs mani apprecēja. neesmu baigi iemīlējusi visus cilvēkus, bet tikai vienu, un ar to laikam arī pietiek.