pljeckas miskaste

Pēc slimnīcas baigi novērtēju visu, ap ko mana dzîve griežas. Bet tad nomira bapacis un pēc pāris nedēļām vīra vecmāmiņa. Saprotu dzīves ciklu - piedzimstam, ciešam, nomirstam, bet šodien sapratu, ka lēnām salūztu, iekšā viss ir izmiris. Negribu šomēnes vairs bēres, gribu nākamo gadu, kā jaunu dzīves posmu, kad viss vecais ir palicis pagātnē.