pljeckas miskaste

diena 12
gulēju labi, laikam vislabāk nekā visas pārējās naktis. pamodos kā ziemassvētku rītā, kaut kāda svētku sajūta. sešos jau atnāca māsiņa un paņēma asinsanalīzes. ja tās būs labas, tad tinos mājās.
lai beigas nebūtu galīgi garlaicīgas, šodien bija vistupākā māsiņa. viņa man atnesa pilnu kastīti ar zālēm četrām reizēm - brokastīm, pusdienām, vakariņām un pirms miedziņa. un antibiotikas, kuras es beidzu dzert pirms 2 dienām. saku, ka pēc pāris stundām uz mājām - vai tiešām atkal jauns zāļu kurss? teica, ka man rakstīts, ka jādzer, tad jādzer. a kur loģika, tikko beidzu antibiotiku kursu, un tagad pāris stundas pirms promiešanas jāsāk atkal? - skaties pati, viņa noteica un aizgāja. nu neredzēju pamatu dzert antibiotikas tāpēc atteicos. tad atnāca vēlreiz, es prasu, vai man rīta analīzes varbūt tik sliktas, ka atkal jāuzsāk antibiotikas, uz ko viņa man atbildēja - es taču nezinu... oukeij, sarunas kvalit āte nulle. tad viņa uzbļāva manai kolēģei, pēc kā mēs viņu vispār vairs nopietni nespējām uztvert.
izrakstu solīja ap 12, dabūju to ap trijiem, bija pofig iztesos ārā laimīga. izgāju uz ielas, ātrāk svaigā gaisā. no takša uzstiepos augšā uz dzīvokli un sapratu, ka tas arī viss - mana enerģija bija beigusies, sēdēju koridorī un sapratu, ka esmu galīgi švaka, lai gan no rīta pat sapņoju par vienu mazu vieglu skrējienu, naivā aaaa hahah hahahaaa hahahahhahaha.. bērni un muterīte bija nenormāli priecīgi, beidzot mani tīņi atmaiga pret savu māti. drusku atpūtos un aizvilkos uz veikalu iepirkt produktus savai jaunajai dzīvei, sapratu ka būs afigena grūti, gribas visu to ko nevar.
šis prieks man maksāja 12 manas dzīves dienas, kaudzi izbirušu matu, 4 kg miesas, visu manu spēku, iekaisušas zilas vēnas un 200 eiro.