pljeckas miskaste

emis vakar bija uzzīmējis 'kluso dabu'. drīzāk pārzīmējis, jo stundā laikam bija cīnījies ar vāzi un augļiem, bet sapratis, ka nekas prātīgs tur nesanāks, zīmējis kaut ko pašizdomātu, īstena zinātnieka cienīgu darba galdu - ar izpreperētu aci, pinceti, kolbu ar tajā šķīstošu tableti un vēl kaut kādām aizdomīgām fiņķikļuškām. gribēju iebilst, ka skolotājai nepatiks, bet darbs bija tik zašibis stilīgs, ka nodomāju, nu i nafig, lai liek kādu atzīmi grib, šoreiz es bērnu nemēģināšu iespiest kaut kādā rāmī, jo vienīgais kas liecināja par to, ka īsti 'klusā daba' tā nav, bija bērns ar šausmās ieplestu seju, kurš skatījās pa logu, kuru emis bija uzzimējis 'klusās dabas' fonā.