pljeckas miskaste

es, cilvēks, vienmēr bāls, vienmēr zilgans, savu nespēju iesauļoties vienmēr komentēju kā aristokrātisko daiļo bālumu, bet lai spētu pienācīgi uzvilkt svārkus vai šortus neskaitāmas stundas pavadīju solārijā. Turpinot tādā garā es vakar mazliet apsēdos dārzā saulīte, un tavu brīnumu, esmu nodegusi tā, ka neesmu pat gulējusi, tāda sajūta, ka sāp ne tikai plecu āda, bet arī muskuļi. bērni mani saukā par resno sivēnu, bet kolēģi pieklājīgi par bieti..
mani hormoni mani nebeidz pārsteigt!