| pljecka wrote on February 6th, 2015 at 03:19 pm |
pēcpusdienā mēs izgājām uzpīpēt, es paņēmu no paciņas savu pēdējo cigareti un kad biju pusīti novilkusi, nodomāju - fuck jāiet atkal pirkt. kad biju tikusi līdz pēdējam dūmam, tad nodzēsu un nodomāju, ka šitā man pēdējā. klusi noteicu - es tikko atmetu, kam sekoja kolēģes ironizēts smaids.
no rīta iegāju rimi, cigarešu vietā paņēmu smiltsērkšķu sulu un gāju uz darbu. kolēģu rokas mājieniem iet līdzi uz sētu, atbildēju, ka nepīpēju, uz ko atkal pretī saņēmu smīniņu. daži vēl paprasīja, vai līdz rītdienai, citi teica, ka tiksimies pēc nedēļas, kāds piezvanīja un aprāvās, ka man taču nav vērts vairs zvanīt, jo nekādas ārā iešanas nenotiks..
vai cilvēkiem ir smagi? vai tam ir nozīme uz dienu, nedēļu vai mēnesi?! vai nevar uzsist uz pleca un teikt, lai sanāk. vai vēl labāk - vai nevar vienkārši izlikties, ka manis nav?!
(
Read Comments)