pljeckas miskaste

šodien man ir pamatīgi sūdīgs garīgais. tas pavisam noteikti ir sūdīgi priekš tiem cilvēkiem, kuri riebjas man bez zināma iemesla. diemžēl es esmu tāds cilvēks, kuram citi var riebties bez iemesla, parasti vispār tie ir lēnīgie tipiņi, kuri uzdod idiotiskus jautājumus un nevar ātri un sakarīgi noformulēt vienkāršas atbildes. vēl man riebjas, ka mana draudzene, kurai vajadzētu man atdot naudu, katru piektdienu tusē ar precētu cirvi. es nespļauju nekādās akās, bet tiešām riebjas vīrieši, kuri krāpj sievas, var taču paciesties, izšķirties un tad laist pa labi pa kreisi un visur citur. sūds par tādiem vīriešiem, es tikai jūtu, ka arī tās draudzenes, kuras lepni ieņēmušas mīļāko lomas, sāk man pamatīgi krist uz nerviem. par muteri, viņa ir sašamaņojusi kaut kādas kaites un sākusi stresot jau pirms normāla ārsta pārbaudēm. kas cilvēkiem ir ar to maģiju, kapēc viņiem patīk visu sarežģīt ar kaut kadām vēl paralēlām pasaulēm? kas šajā viņiem vēl trūkst? ba-cis visu mūžu ir pazemojis ticīgos, bet iet kā tanks ar visām savām sirds operācijām un droši, ka aizies arī pāri simtniekam. par vīriešiem es šodien labāk vispār nerunāšu, viņus es nesaprotu un nekad nesapratīšu. universitāte un darbs iegājis tādā rutīnā, ka es katru vakaru ejot gulēt jūtos kā vienkārši noeksistējusi kārtējo vienmuļo dienu. vispār man ir vietuļi, jo es esmu diezgan nepieņemams cilvēks.