pljeckas miskaste

atnācu piecos mājās. skaidra un izārstēta no kārtējās depresijas. atslēdzu durvis, ienāku mājās un palieku, nevaru pakustēties, stāvu, skatos uz istabas sienu, kas pretī.. a tur uz sarkanajām tapetēm milzīgas baltas puķes, divas meitenes, kuras pastaigājas ar saviem sunīšiem un divas resnas cūkas, kurai katrai uz vēdera manu meiteņu vārdi - cūka tāda un cūka šitāda. pāris minūtes pastāvēju un nodomāju - sūdīgi mums ar pēdu slēpšanu, būs jāpiestrādā. bet mamma tikai noburkšķēja, ka viņa neko nezinot, esot vārījusi zupiņu...