pljeckas miskaste

gada karstākās dienas es pavadīju vietā, kuru uzskatu par īstenu latviju, tur kur mēs dzīvojam pirtī meža malā, uz tualeti jāiet būdiņā aiz kūts un vienīgais veids kā tikt pie ūdens ir bakstīties ar spainīti gar aku. nevarētu teikt, ka brūnais karjers vai aļģainā jūra radīja kādu tīruma sajūtu pēc pamatīgā karstuma, tādēļ mājās atbraukšanai vajadzēja būt patiesam un milzīgam priekam, ko sāka bojāt jau lielais sastrēgums, kurš nezināmu iemeslu dēļ sākās pie kursīšiem un ceļu paildzināja vismaz uz pusi ilgāku, tas turpinājās ar negaisu iebraucot juglā un kaimiņu babuļi, kas neciešami īdēdami šlenderēja pa treptelpu un mēģināja raisīt paniku, jo dažām rajona mājām bija zudusi elektrība, kas tantukiem bija pielīdzināms elles kataklizmai, jo desa leduskapī palkšot zaļa, bet pelmenīši salipšot milzīgā pikucī. dzīvoklī nebija, ko elpot, es atvēru logus un sāku ar telefona lukturīti meklēt sveces, kad telefons iepīkstējās par badu un es sapratu, ka divas dienas viņš ir strādājis un drīz bija gatavs atdot galus. gluži bez sakariem arī es negribēju palikt un gāju gulēt tāda pati cūka kāda biju atbraukusi.. gulēju un nevarēju aizmigt, treptelpā vēljoprojām visi ārdijās, bet es domāju par savu salūzušo veļas mašīnu, un cik tomēr labi, ka elektrības nav, jo savādāk man būtu pārdzīvojums, ka neesmu spējīga izmazgāt bērnu veļas kalnus. pēc pusstundas man atnāca sms, ka elektrība parādījusies un tad manai atpūtai vajadzētu sākties, es būtu ieslēgusi olimpiskās spēles un skatītos līdz miegs mani nobeigtu, bet, protams, baltkom, kas manā uztverē ir liels mauku kantoris, kā vienmēr bija nojūdzies un vienīgais par ko es varēju priecāties ir tas ka mana desa tomēr leduskapī nesazaļos.. šorīt pamodos atpūtusies un laimīga, atnācu uz darbu, kur beidzot visi ir atgriezušies no atvaļinājuma, kur neviens nav jāaizvieto, izsaucu mašīnītei meistaru, sēžu ēdu mellenes un skatos pludmales volejbolu.. tā lūk mani mīļie, dzīve tomēr ir skaista!

upd. 14:40 skaistai dienai skaista spēle :)