diena 4
vakar pa ātru nobeidzu dienas atskaiti, jo vakarā tomēr saņēmos paēst, un pēc tam atkal elles mokas. mana jaunā kolēģe man stāstīja visādus dzīvesstāstus, kamēr es sēdēju uz grīdas un agonēju, viņas plāns bija novērst manas domas no sāpēm, man jau likās, ka tas neizdevās, bet par stāstiem gan es pēc tam visu nakti murgoju. pēc tā visa šorīt pamodos ar kārtīgu temperatūru.
šodien turpināju gaidīt vakardienas apsolītos izmeklējumus un arī sagaidīju, viens labs, par otru arī ārsts ieskrēja iepriecināt, ka labs. nu iepriecināja arī, es vienkārši sastingu, bļ@#$% no kurienes tad tik briesmīgas sāpes, tik sliktas analīzes un temperatūra. viņi meklēšot, pētīšot, skatīšoties. ok, gaidām rītdienu.
mana jaunā kolēģe izrādījās baigā bomba. vakar likās tāds mīlīgs iemiesojums, bet šodien te iet vaļā, tik daudz mātes vārdus sen nebiju dzirdējusi no cilvēka, kas runā pa telefonu. vēl viņa iet čakarēt personālu, ka viņai vajag to un šito. teicu, lai paprasa pie reizes, vai nevar atnest svarus. tad viņa iet, bet es sēžu un klusiņām ķiķinu. un tad viņa atnāk un mēs abas klusiņām ķiķinām. ja man būtu vēljoprojām vecā kolēģe es jau sen būtu aizbēgusi no šejienes.
par raudāšanu es vairs baigi nerakstīju, bet viņa ir, gandrīz katru reizi, kad zvanu vīram videozvanā un mazais bērns bučo telefonu, vai arī vienkārši kaut kad pa dienas vidu sāk asaras birt, tad es pagriežos pret sienu, bet kolēģe ierēc, ka man ir kovids, jo es šņurkājos.
vakar pa ātru nobeidzu dienas atskaiti, jo vakarā tomēr saņēmos paēst, un pēc tam atkal elles mokas. mana jaunā kolēģe man stāstīja visādus dzīvesstāstus, kamēr es sēdēju uz grīdas un agonēju, viņas plāns bija novērst manas domas no sāpēm, man jau likās, ka tas neizdevās, bet par stāstiem gan es pēc tam visu nakti murgoju. pēc tā visa šorīt pamodos ar kārtīgu temperatūru.
šodien turpināju gaidīt vakardienas apsolītos izmeklējumus un arī sagaidīju, viens labs, par otru arī ārsts ieskrēja iepriecināt, ka labs. nu iepriecināja arī, es vienkārši sastingu, bļ@#$% no kurienes tad tik briesmīgas sāpes, tik sliktas analīzes un temperatūra. viņi meklēšot, pētīšot, skatīšoties. ok, gaidām rītdienu.
mana jaunā kolēģe izrādījās baigā bomba. vakar likās tāds mīlīgs iemiesojums, bet šodien te iet vaļā, tik daudz mātes vārdus sen nebiju dzirdējusi no cilvēka, kas runā pa telefonu. vēl viņa iet čakarēt personālu, ka viņai vajag to un šito. teicu, lai paprasa pie reizes, vai nevar atnest svarus. tad viņa iet, bet es sēžu un klusiņām ķiķinu. un tad viņa atnāk un mēs abas klusiņām ķiķinām. ja man būtu vēljoprojām vecā kolēģe es jau sen būtu aizbēgusi no šejienes.
par raudāšanu es vairs baigi nerakstīju, bet viņa ir, gandrīz katru reizi, kad zvanu vīram videozvanā un mazais bērns bučo telefonu, vai arī vienkārši kaut kad pa dienas vidu sāk asaras birt, tad es pagriežos pret sienu, bet kolēģe ierēc, ka man ir kovids, jo es šņurkājos.