mans bērns visu laiku kaut kur kaut ko aizmirst vai pazaudē. šorīt gribēja iet uz skolu, bet nevarēja atrast zābakus. izrādās vakar atnācis bez, bet zābaciņi stāv pie skolas dežuranta.
tā pazaudēšanas lieta mani tik nenormāli kaitina. katru reizi, kad pie manis pienāk tā mazā balstiņa, kas klusiņām kaut ko dūc man aiz muguras, es jau zinu, ka atkal kaut kas ir padirsts, bet to mēģina pateikt tieši tik klusi, lai tas būtu pateikts, bet es to nedzirdētu.
bet šorīt man bija vienalga, vispār šorīt tas bija smieklīgi.
tā pazaudēšanas lieta mani tik nenormāli kaitina. katru reizi, kad pie manis pienāk tā mazā balstiņa, kas klusiņām kaut ko dūc man aiz muguras, es jau zinu, ka atkal kaut kas ir padirsts, bet to mēģina pateikt tieši tik klusi, lai tas būtu pateikts, bet es to nedzirdētu.
bet šorīt man bija vienalga, vispār šorīt tas bija smieklīgi.