'īstā soļankā jabūt nierēm', noteica vīrs, kurš tikko bija atgriezies no divu dienu vazāšanās pa mežiem un bļaušanas uz zvēriem, un iemeta kaut kādu sūda kunkuli katlā, kamēr es šo laiku biju izmantojusi, lai vienu pēc otras aicinātu ciemos dažas sen neredzētas draudzenes, ar kurām iedzerot kādu interesantāku dzērienu par tarhūnu, papļāpāt un paskatīties televizoru. jāsaka, ka divu gadu laikā biju piemirsusi, ka eksistē tāda lieta kā paģiras. arī šoreiz likās, ka izšļūkšu tikai ar kalti mutē pieceļoties piecos no rīta, bet situācija ar paģirām mainījās, kad nieru vārīšanās uzņēma apgriezienus.