pljeckas miskaste

Vakar beidzot nodevu ilgi loloto un par nepareiziem punktiņiem un atkāpītēm simts reizes atpakaļ mesto maģistra darbu. Kad viņa pieņēma un pamāja ar roku, man likās, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, bet nē, šodien paņemot brīvdienu vakardienas nodevīgā vīna dēļ un pavodot dienu kārtojot midzeni un cēli soļojot pretī saulei uz veikalu, lai nopirktu bērnam baltas zeķubikses mūzikas skolas ieskaitei, savās jaunajās kedās, kuras necerēju uzvilkt ātrāk par pavasari, sapratu, ka vakardienas laimes sajūtai vēl bija kur augt.