pljeckas miskaste

man šodien samētās sāpe par aizbraucējiem. nevis parastā - aizbraucēji aizbrauc, un es viņus neredzu, bet īpašā - viņi atbrauc un tad.. un te sākas sāpe. ir cilvēki, kuri atbrauc un viņiem ir tādas īpašas sajūtas, ka laikā kamēr viņi ir prom, šeit nekas nenotiek, mēs visi viņus gaidam un viss pārējais stāv uz vietas, bet kad viņi pagodina dzimto zemīti, tad mēs te visi lauķi nometam kapļus un dakšas, skrienam vilkt savas spožākās kurpes un laižam kaut nakts vidū viņus apskatīt. nē, bļe, tā vis nav.

Bērnudārza tēvu dienas pasākumi tik mīļi un sirsnīgi, ka acīs saskrien asaras, it īpaši to bērnu acīs, kuriem nav tēvu vai kuru tēvi nav ieradušies..