viņa man uzprasīja, vai es iešu pīpēt. teicu, ka negribu un ka vispār mēģināšu beigt ar pīpēšanu. viņa sāka stulbi zviegt. atvaļinājumos es vispār nepīpēju, atcerējos par cigaretēm tikai tršajā dienā, jo stāvēju veikalā pie kases un netīšām paskatījos uz augšu. īsti nesapratu viņa zviegšanas iemeslus, bet nu labi, tā kā viņa ir tas cilvēks, ar kuru es parasti pīpēju, tad riebums pret viņu atmešanu padarīs daudz vienkāršāku..