pljeckas miskaste

aizgāju līdz pirmajai, satiku savu veco klases audzinātāju. simts gadi viņai bija jau pirms piecpadsmit gadiem, bet nemaz nav mainījusies, varbūt mati plānāki, bet seja tāda pati, smaidīga un zelta zobiņš tik pat mirdzošs kā acis. viņa mani atcerējās, parunājām, es izgāju arā, un jutos baigi forši, vecums tur neko nav sev paņēmis, ne izskatu ne prātu :)