kavējos...
mēs kad bijām mazi, tad multenes rādīja reizi nedēļā, tev bija ezis, bet man zils čeburaška, visu brīvo laiku mēs pavadījām ārā- pie garāžas, aiz garāžas uz garāžas, mums bija štābi un same shit. mēs tvarstījām sētas kaķus un meklējām, kurā šķūņītī šoreiz ir saražoti kaķēni. ēdām ābolus no čikanova ābeles un plūmes no britastantes koka, bļa bija tik kruti.
bet tagad, mani bērni lielāko vakar daļu pavada pie televizora vai datora, un tas vēl būtu sīkums, viņi audzē manā telefonā kaku, viņi viņu baro, spēlējās un mazgā, bļe bet kaka šodien nomira, un man bail iet mājās, jo tā būs lielāka traģēdija nekā tas kā mēs bērnībā lecot no garāžas lauzām rokas un kājas..
bet tagad, mani bērni lielāko vakar daļu pavada pie televizora vai datora, un tas vēl būtu sīkums, viņi audzē manā telefonā kaku, viņi viņu baro, spēlējās un mazgā, bļe bet kaka šodien nomira, un man bail iet mājās, jo tā būs lielāka traģēdija nekā tas kā mēs bērnībā lecot no garāžas lauzām rokas un kājas..