es patiešām esmu lasījusi Romeo&Džuljeta, kaut kad skolā, ļoti sen, maz atceros.
biju vakar uz izrādi. pat nezinu, vai patika vai nē, jo jau pēc būtības man tas viņu 'mīlasstāsts' liekas glups un piņķerīgs kā Brazīļu seriāls, tikai te ar sūdīgām beigām. Nezinu kāda nu tur lielā mīlestība, ja Romeo tikko vēl bija kaucis pēc citas tikpat ļoti kā pēc vienas dejas kauca pēc Džuljetas. Kaut kāds jaunības maksimālisms - satikās, savajadzējas un nu pizģec ir. Kurš tad viņu vecumā sūdus nevārīja, tikai viņi man liekas ar to indes dzeršanu drusku šāva pār strīpu, lai gan ko var gribēt, ja katram kam paprasa kaklā karājās indes pudelīte. Varbūt, ja viņiem savā vecumā būtu lielāka uzmanība no vecākiem, lietas būtu noritējušas gludāk, Džuljetai ar vecākiem kontakts vispār minimāls, tikai aukle, veca un pukstoša, vazājās apkārt ar zobenu un trepēm, bet Romeo vispār klaiņo bezdarbībā mušīdams cilvēkus. Nezinu par tiem, kas teica, ka pēc izrādes raudāja, jo man tas stāsts liekas debīls.
Uz skatuves viņi bija sabēruši skaidiņas, visi lēkāja, skaidiņas putēja, un man nebija ko elpot, palika slikti un vairāk es mākslai koncentrēties nespēju. Dieva laime, ka starpbrīdī atvēra savus ventilācijas caurumus, nelaime, ka aizmirsa aizvērt, uz izrādes beigām es biju tā pārsalusi, ka lūdzu dievu, lai pasākums ātrāk beigtos.
Toties man ļoti patika aktieri, it īpaši mazais mūks, kuru tēloja Ivars Auziņš, bet Subatniekam ir jātēlo dzērāji un bomži, tas ir viņa lauciņš un tur es viņu mīlu, šeit viņš bija ne savā laivā.
biju vakar uz izrādi. pat nezinu, vai patika vai nē, jo jau pēc būtības man tas viņu 'mīlasstāsts' liekas glups un piņķerīgs kā Brazīļu seriāls, tikai te ar sūdīgām beigām. Nezinu kāda nu tur lielā mīlestība, ja Romeo tikko vēl bija kaucis pēc citas tikpat ļoti kā pēc vienas dejas kauca pēc Džuljetas. Kaut kāds jaunības maksimālisms - satikās, savajadzējas un nu pizģec ir. Kurš tad viņu vecumā sūdus nevārīja, tikai viņi man liekas ar to indes dzeršanu drusku šāva pār strīpu, lai gan ko var gribēt, ja katram kam paprasa kaklā karājās indes pudelīte. Varbūt, ja viņiem savā vecumā būtu lielāka uzmanība no vecākiem, lietas būtu noritējušas gludāk, Džuljetai ar vecākiem kontakts vispār minimāls, tikai aukle, veca un pukstoša, vazājās apkārt ar zobenu un trepēm, bet Romeo vispār klaiņo bezdarbībā mušīdams cilvēkus. Nezinu par tiem, kas teica, ka pēc izrādes raudāja, jo man tas stāsts liekas debīls.
Uz skatuves viņi bija sabēruši skaidiņas, visi lēkāja, skaidiņas putēja, un man nebija ko elpot, palika slikti un vairāk es mākslai koncentrēties nespēju. Dieva laime, ka starpbrīdī atvēra savus ventilācijas caurumus, nelaime, ka aizmirsa aizvērt, uz izrādes beigām es biju tā pārsalusi, ka lūdzu dievu, lai pasākums ātrāk beigtos.
Toties man ļoti patika aktieri, it īpaši mazais mūks, kuru tēloja Ivars Auziņš, bet Subatniekam ir jātēlo dzērāji un bomži, tas ir viņa lauciņš un tur es viņu mīlu, šeit viņš bija ne savā laivā.