man ir sāpe. milzīga. nē drīzāk dusmas. nē abi kopā. kāds manam bērnam bija dārziņā nozadzis ragavas. un sāpe nevis par ragavām, bet to, ka vakarā ejot mājās, viņai salūza sirds, un pēc viņas raudāšanas arī man. es nekad nebiju dzirdējusi, ka mūsu dārziņā notiek tādas netīras lietas, ka vecāki apzog bērnus. man pat riebjas domāt, ka mani bērni iet grupiņā ar tādu vecāku bērniem. īstā nedēļas nogale ziemas priekiem, bet kāds kroplis to mums ir sabojājis, bet nu nekas, zagtām mantām ir nelāga aura, tā kā ja kāds pa brīvdienām būs lauzis kaklu, man būs milzīgas aizdomas tieši uz viņu!