pljeckas miskaste

vakar beidzot noskatījos krēslu. un ne jau tas 'beidzot' kā tiem, kas aizskrēja pirmajā dienā, jo ir absolūtā sajūsmā par divu līķu mīlasstāstu un dzīvo ar cerību, ka arī viņus kādu dienu sagrauzīs vampīrs, bet tas 'beidzot', ko mamma bērnībā ieaudzināja - lai cik ļoti darbiņš riebjas, tas vienmēr jāpadara līdz galam. ja pagājušā daļa bija smieklīga un par to vēl varēja kaut ko uzrakstīt, tad šī bija absolūti garlaicīga, izņemot varbūt dažas stulbas epizodes vai grimases par kurām bija kauns pat pasmieties, jo negribējās traucēt puisi blakus, kurš izskatījās diezgan nopietns filmas cienītājs un droši vien uz filmas pēdējo daļu nāca kā uz svētdienas dievkalpojumu. visam klāt es vēl izjutu smagu appisuma sajūtu brīdī, kad klope izrādījās tikai 'nosapņota'. žēl tikai, ka tā mums bija tāda uzjautrinoša ik gada tradīcija, kura tagad ir beigusies, bet nekas, gan jau lielvalsts filmu meistari uzceps kārtējo romantisko mega gabalu uz ko pasaule pavilksies kā muša uz sūdu..