bērnam jau otro gadu ir kaltais likums - mantas uz dārzu stiepjam piektdienās, tas ir tāpat kā pēc kakāšanas noslaukam pakaļu un punkts.
es nesaporu priekš kam vajadzēja izveidot grupiņas epastu, lai informāciju par to, ka šo piektdien ir kārtējā mantu dienu aizsūtītu katram personīgi uz epastu.
es uzrakstīju pieklājīgu vēstuli par to, ka epastus ar tik augstu nozīmības pakāpi jau varēja izsūtīt tikai 'speciālā un ļoti nepieciešamā' jau pieminētā grupiņas epasta robežās, nevis piespamot katra vecāka personīgo vai darba epastu.. uzrakstīju, noskaitīju līdz desmit un izdzēsu. šobrīd ļoti lepojos ar sevi, ir jūtams progress attieksmē pret citiem cilvēkiem, lai gan patiesībā aizdomājos par to, cik varbūt tas nabaga cilvēks ir vientuļš un neviena nepamanīts..