pljeckas miskaste

kad es biju pavisam sīka, tētis teica, ka man gan maz vajagot pilnai laimei. es atceros tikai tādu momentu, kā es viņam saku, ka šodiena ir laimīgākā manā mūžā, jo ir taču piektdiena, no rīta nebūs jāceļas un jāiet uz dārziņu un vakarā rādīs a komandu. lūk stāv man tādi sīkumi galvā, nesaprotu kāpēc, lai gan ja tā padomā varbūt patiešām tā arī bija tā laimīgākā no visām.. bet atcerējos es par to kad sīkās man bija salasījušas un atvedušas no laukiem spainīti ar gailenēm, vot lūk un vēl viena mana laimīgā diena, kuru es atcerēšos kad pēc piecdesmit gadiem kaut kur nosmaržos gaileņu mērcīte, un es atcerēšos tikai to viņu lepnumu un prieku sejā, kad viņas man pasniedza spainīti zinādamas cik ļoti mamma par to priecāsies un neko no tā, kā viņu jobanais tēvs ir viņas uzmetis..