mani mīļie radiņi, jūs visi esat unikāli, tik perfekti cilvēki. vispirms vecmāmiņa, kura ir mēnesi krājusi savu žulti savos iekšējos elles kambaros un šodien beidzot devusi tai vaļu, mīļā omīte, kā pasakās, sirma kundzīte ar lakatiņu, pelēkā jaciņā un pasaules mieru sejā, nē tā noteikti nav viņa.. viņa ir pretīga dirsēja, kas man varētu būt asinīs no viņas, tikai paaudzēs mainījusies ir diršanas pozīcija - aiz muguras vai sejā. viņa nežēlos nevienu, apdirsīs visus, protams, mazāk tos, kuriem ir daudz naudas un kuriem ir trauku mazgājamā mašīna, kas nomazgās viņa čaiņiku, kamēr viņš pats kasīs kuli pie datora.. ura! nākamā - viņas meita, mūsu mutere, nervozs un nestabils tips, kura galvenais izdzīvošanas faktors ir zāģēšana, it īpaši par lietām, kas sen ir notikušas un nav maināmas, īpaši iecienīts ir mans draugs hipotekārais kredīts, kurš tika ņemts pirmskrīzes laikā un bērnu tēvs, kurš arī pieder pie lietām, kuras mainīt īsti nebūtu iespējams. viņas uzskati par to, ka es esmu neritīga robežojas ar piezīmi, ka esmu neorganizēta un pēc lūguma to konkrētāk paskaidrot, tiek minēts piemērs, ka manā ledusskapī vienmer varēšot atrast sabojājušos pārtiku, kuru es vēl neesmu izmetusi.. jēē, tik tālu es secinu, ka manas lielākās problēmas dzīvē ir nenoberztais čaiņiks un neiztīrītais ledusskapis, kas ir pietiekams iemesls, lai mani iznīcinātu iešaujot pierē un aprokot aiz mājas. un tad paliek trešā paaudze. tu, kurš vienmēr ķiķina par visu kā jauns skuķis un* kurš nekad nepateiks tai vecai dirsējai, lai viņa piever savu žultaino muti aizbildinoties ar to, ka viņa taču ir veca un es, kura ir histēriska dirsēja, kura vizdrīzāk nekad nebūs veca, jo savas ķertās ģimenes dēļ beigs savu nožēlojamo dzīvi stipri ātrāk aizrijusies ar baranku kādā no trako namiem!
*labojumam ticēt. pljecka
*labojumam ticēt. pljecka