pljeckas miskaste

no katra koncerta ir bijis kāds ieguvums.. lai gan dažus es arī neatceros, tomēr, ja kāds man viņus atgādinātu, es teiktu - ā nu jā, toreiz bija forši. pēc faith no more vai lenija kravica es biju kā uzkāpusi uz adatas un to vien klausījos, pēc prodigy es vienkārši aizgāju piedzerties, jo bija baigais sūds, korns man izraisīja otrās dzemdības... BET šodienas bryan adams man neizraisīja neko, viņš paliks atmiņā tikai un vienīgi ar šo ierakstu, kurš vēstīs par to, ka viņš nepaliks atmiņā!