rīgas cirks ir vieta, kur nekad negribas atgriezties, bet ko varētu noteikti paskatīties vēlreiz..
ieejot jau priekštelpā, viss smird pēc stacijas tualetes, kas rada pamatīgas grūtības bērnu ievilināt tālāk.. kad tomēr tas izdodas pateicoties popkorna smakai, kas tomēr ir mazliet spēcīgāka par urīna smaku, zālē paverās diezgan bēdīgs skats.. beņķīši no koka, domāti cilvēkiem ne īpaši resnajiem, ja tu sēdi apmēram sestajā rindā pa vidu, aizmirsti par tualetes apmeklējumu pasākuma vidū, jo ārā tev netikt, toties starpbrīdī tu būtu laimīgs, ja tomēr nebūtu ticis uz tualeti.. pirms pasākuma zāles vidū gozējās dāma ar čūsku ap kaklu, kura brēc uz bērniem, kuri kāpj pāri apdriskātajai maliņai, bet viņas kolēģis ar pērtiķīti saslēgtu ķēdēs piedāvā visus nofotogrāfēt ar jau minēto čūsku (ar to kas zvērs nevis sieviete) vai mērkaķīti par nieka piecīti.. bērnus var izvizināt ar poniju - divus aplīšus ap zāli, un apkārt staigā veca tante pārdodot popkornu un konfektes un jaunāka meitene ar siltiem pīrādziņiem.. zālē arī smird, bet nu jau pēc zoodārza, un ne jau tajā vietā kur pie žirafu mājas svaigo gaisu atnes blakus esošais ezera vējš, bet ap to vietu kur ir lauku sēta un begimotu mītne.. un tad sākās šovs.. pārsteidza mani, es nebiju gaidījusi, ka būs tik labs, ja neskaita to milzu zirgu, kurš tika palaists bez saitītes un rikšoja ar priekškājām pa sarkano nodriskāto zāles maliņu, un brīžiem likās ka nomuhļijās ar triku un galīgi neklausīja dāmu ar pātagu.. pirmajā rindā sēžot kaut kā aizdomājas par to, cik neprognozējami ir cilvēki, kāds žanis viņiem reizēm uznāk un cik pohujistiski viņi izturās pret tiem, pret kuriem nevajadzētu tā izturēties.. un tad nu tu tā sēdi un domā, kāpēc gan lai nepaklausīgajam zirdziņam tā jožot arī neuznāktu žanis un viņš vienkārši prikola pēc neizdomātu pavilkt kādus trīsdesmit centrimetrus pa kreisi.. protams ja es kādreiz spēšu aizmirst to smaku, tad turpmāk biļetes pirkšu tikai pēdējā rindā, kura patiesībā ir skatītājam labāka nekā pirmā!
rīgas cirks, rīgas centrs, biļetes dārgas, bet telpas.. lai dievs nogrābstās!
ieejot jau priekštelpā, viss smird pēc stacijas tualetes, kas rada pamatīgas grūtības bērnu ievilināt tālāk.. kad tomēr tas izdodas pateicoties popkorna smakai, kas tomēr ir mazliet spēcīgāka par urīna smaku, zālē paverās diezgan bēdīgs skats.. beņķīši no koka, domāti cilvēkiem ne īpaši resnajiem, ja tu sēdi apmēram sestajā rindā pa vidu, aizmirsti par tualetes apmeklējumu pasākuma vidū, jo ārā tev netikt, toties starpbrīdī tu būtu laimīgs, ja tomēr nebūtu ticis uz tualeti.. pirms pasākuma zāles vidū gozējās dāma ar čūsku ap kaklu, kura brēc uz bērniem, kuri kāpj pāri apdriskātajai maliņai, bet viņas kolēģis ar pērtiķīti saslēgtu ķēdēs piedāvā visus nofotogrāfēt ar jau minēto čūsku (ar to kas zvērs nevis sieviete) vai mērkaķīti par nieka piecīti.. bērnus var izvizināt ar poniju - divus aplīšus ap zāli, un apkārt staigā veca tante pārdodot popkornu un konfektes un jaunāka meitene ar siltiem pīrādziņiem.. zālē arī smird, bet nu jau pēc zoodārza, un ne jau tajā vietā kur pie žirafu mājas svaigo gaisu atnes blakus esošais ezera vējš, bet ap to vietu kur ir lauku sēta un begimotu mītne.. un tad sākās šovs.. pārsteidza mani, es nebiju gaidījusi, ka būs tik labs, ja neskaita to milzu zirgu, kurš tika palaists bez saitītes un rikšoja ar priekškājām pa sarkano nodriskāto zāles maliņu, un brīžiem likās ka nomuhļijās ar triku un galīgi neklausīja dāmu ar pātagu.. pirmajā rindā sēžot kaut kā aizdomājas par to, cik neprognozējami ir cilvēki, kāds žanis viņiem reizēm uznāk un cik pohujistiski viņi izturās pret tiem, pret kuriem nevajadzētu tā izturēties.. un tad nu tu tā sēdi un domā, kāpēc gan lai nepaklausīgajam zirdziņam tā jožot arī neuznāktu žanis un viņš vienkārši prikola pēc neizdomātu pavilkt kādus trīsdesmit centrimetrus pa kreisi.. protams ja es kādreiz spēšu aizmirst to smaku, tad turpmāk biļetes pirkšu tikai pēdējā rindā, kura patiesībā ir skatītājam labāka nekā pirmā!
rīgas cirks, rīgas centrs, biļetes dārgas, bet telpas.. lai dievs nogrābstās!