labrīt, sūdrīts!
tu esi pienācis pretīgāks kā parasti. tu esi pavilcis līdz vakardienas sāpi par kārtējo nospēlēto naudu, kas manī vakar vairoja pasakaini daudz emociju, no smiekliem līdz asarām, protams, gadījumā, ja tas jau lēnām nepavelk uz vājprāta pusi. bet nu jāmierina sevi ar domu, ka es tur vairs neredzu līdzcilvēku vai tēvu, bet gan tikai naudu, kura parasti aizripo citā virzienā. nu ko lai saka, brīvība, bļe! otrais dienas prieks ir eksāmens pie pasniedzēja, kurš mani pirms desmit gadiem jau nosauca par muļķi, un toreiz ar trešo reizīti noliekot pie viņa eksāmentu, es spriņģoju pa vecrīgu ar alu rokā un bļāvu - nekad vairs, nekad vairs man viņš nebūs jāredz! nekad ir tieši desmit gadi! un tad dienas nobeigums - cirks ar amerikāņu radiem - brauksim uz lido un ņukāsim iekšā sautētus kāpostus ar rupmaizi. ba-cis taisīs pekstiņus un mēģinās iebakstīt par katru nieku, cik viņa mazbērni tomēr nav ritīgi, kamēr jaunākā paaudze aktīvi lēkās pa galdiem, šmurgāsies ar ēdienu un lauzīs krēslus ja ne rokas! tādi nu mēs esam, visi neritīgi! un ko lai saka, jāiet tik darbos, diena pati par sevi par sūdu jau nekļūs!
ar cieņu, pljecka..
tu esi pienācis pretīgāks kā parasti. tu esi pavilcis līdz vakardienas sāpi par kārtējo nospēlēto naudu, kas manī vakar vairoja pasakaini daudz emociju, no smiekliem līdz asarām, protams, gadījumā, ja tas jau lēnām nepavelk uz vājprāta pusi. bet nu jāmierina sevi ar domu, ka es tur vairs neredzu līdzcilvēku vai tēvu, bet gan tikai naudu, kura parasti aizripo citā virzienā. nu ko lai saka, brīvība, bļe! otrais dienas prieks ir eksāmens pie pasniedzēja, kurš mani pirms desmit gadiem jau nosauca par muļķi, un toreiz ar trešo reizīti noliekot pie viņa eksāmentu, es spriņģoju pa vecrīgu ar alu rokā un bļāvu - nekad vairs, nekad vairs man viņš nebūs jāredz! nekad ir tieši desmit gadi! un tad dienas nobeigums - cirks ar amerikāņu radiem - brauksim uz lido un ņukāsim iekšā sautētus kāpostus ar rupmaizi. ba-cis taisīs pekstiņus un mēģinās iebakstīt par katru nieku, cik viņa mazbērni tomēr nav ritīgi, kamēr jaunākā paaudze aktīvi lēkās pa galdiem, šmurgāsies ar ēdienu un lauzīs krēslus ja ne rokas! tādi nu mēs esam, visi neritīgi! un ko lai saka, jāiet tik darbos, diena pati par sevi par sūdu jau nekļūs!
ar cieņu, pljecka..