es šodien beidzot paraudāju.. atceros, kad grupā viena meiča stāstīja, ka viņa nevarot paraudāt, viņai gāja afigena sūdīgi (nu kā jau visiem kas vilkās uz grupām), bet viņa nekad neraudāja, jo viņai bija tipa notrulinātas emocijas.. bet kad vienu dienu viņai parāva vaļā, tad viņa kauca visu dienu un nākošā dienā bija kā no jauna piedzimusi.. man liekas, ka man bija tas pats, vienīgais atšķirība tāda, ka es paraudāju no prieka vai no laimes, nu no kaut kā tāda..