kaut kā baigi bieži sāku atcerēties savu draugu, man vienmēr likās, ka viņš mani apciemo tikai tad kad man iet sūdīgi, bet sāku pieļaut domu, ka tas tāpēc, ka decembris bija tas mēnesis, kad viss notika.. vajadzētu aizbraukt uz kapiem, bet bail uzskriet tur kādam viņa radam, cik stulbi un sekli!
un par skolu.. beidzot ir kāds priekšmets, pēc kura man gribas raudāt, plēst matus un bļaut, lai visi iet dirst, jo es to nevaru.. es varu nomocīt viņu un dabūt četri, nu noteikti, ka varu, bet viņš tik daudz reizes piemin- studenti, jums taču tas ir jāzin, kā jūs uzrakstīsiet maģistrus?- ka gribas raudāt..