tusēt neaizgāju, vecums paņēma virsroku, lai gan nē apziņa, kas nāk ar vecumu, ka nākoša rītā deviņos jābūt skolā.. modinātājs strādā darba dienu režīmā, kārtējais defekts, kas nāk ar vecumu, man protams nevis telefonam. un par skolu man bij bail, ka man īsti nepatiks, bet man patīk un ļoti, tik ļoti, ka apsveru domu aiziet vēl nomācīties būvniekos pēc kāda laika, jo šīs divas dienas lekcijas ir bijušas izcili interesantas.. vienīgais es nevaru iedomāties sevi strādāt tādā jomā, un ne jau tāpēc, ka man nepatiktu, bet tāpēc ka mans izlaisteņa darbs ir tik ideāls, ka neviens normāli domājošais viņu nepamestu, un protams arī priekšnieks, man bail, ka otra tāda vairs nekur nebūs..