September 1st, 2011

man pat īsti nav kam paīdēt, cik man īsti sūdīgi iet, un ne jau tāpēc, ka draugi sūdīgi, bet tāpēc ka šiem noriebies klausīties vienu un to pašu plati.. man arī beidzot ir kādam kauns teikt, ka man ir hujova, jo ļoti labi zinu, kurš pie tā ir vainīgs.. mans vājais raksturs! man šodien riebjas skatīties uz laimīgiem cilvēkiem.. kapēc man tā nevar būt? kapēc es nevaru mierīgi dzīvot un visu laiku nestresot par to, ka man vienai atkal būs jānomaksā visi rēķini.. kapēc man nav neviena kas atnes man zāles, kad man ir sūdīgi vai izņem bērnus no dārziņa, kapēc man neviens vakarā neprasa kā man gāja nu vismaz 1x mēnesī.. es tikai tagad saprotu cik man bija visu laiku vientuļi, jo patiesībā tur bija tikai meli.. ja jau katrs saņem ko pelnījis tad par kādiem grēkiem man šitie bļe visi debīliķi dzīvē ir pagadījušies..?!
viss no šodienas es sākšu visu no jauna.. vairs neviena loha, pārgalvīga braucēja, dzērāja vai azartspēlmaņa, neviena, kas man varētu likties interesants ar savu nepareizumu.. skatīšos tikai uz pajoliņiem ar tieksmi uz labāk-neko-nedaru-sēžu-mājas.. vai labāk vispār nekur neskatīšos un nopirkšu kaķus..

ps. un pārlasot to visu vairākas reizes, man paliek labāk, jo bļe par ko tad es īsti dīcu, par to ka vecis ir pimpis?! bļa citiem manas problēmas.. pa lielam jau man viss ir kruta, tikai nepatīk neko mainīt, tāpēc arī jūtos kā no laivas izmesta!

March 2024

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba