šito viņš lasīs katru vakaru bērniem, lai viņi neizaug kā tēvs:
Gans mežmalā ganīja aitas. Reiz tas joka pēc kliedza: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Saskrēja cilvēki ar spriguļiem, dakšām un kūjām, bet vilka nav. Cilvēki aiziet mājā, tik gans par viņiem vēl nosmejas. Otrā dienā gans atkal: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Saskrien cilvēki, bet vilka nav. Gans smejas, un cilvēki pikti iet uz mājām. Trešā dienā tieši vilks iznāk no meža. Gans brēc, cik vien jaudā: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Tik šoreiz neviens nenāk palīgā. Vilks nokož daudz aitu un aiznes vislabāko jēru. Vakarā gans dabū pērienu.
Gans mežmalā ganīja aitas. Reiz tas joka pēc kliedza: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Saskrēja cilvēki ar spriguļiem, dakšām un kūjām, bet vilka nav. Cilvēki aiziet mājā, tik gans par viņiem vēl nosmejas. Otrā dienā gans atkal: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Saskrien cilvēki, bet vilka nav. Gans smejas, un cilvēki pikti iet uz mājām. Trešā dienā tieši vilks iznāk no meža. Gans brēc, cik vien jaudā: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Tik šoreiz neviens nenāk palīgā. Vilks nokož daudz aitu un aiznes vislabāko jēru. Vakarā gans dabū pērienu.