pljeckas miskaste

divas dienas emis īdēja, ka viņai sāp zobs, atbraucām uz rīgu un pirmais ko darījām vilkām uz stomatoloģisko, sēdējām rindā trīs stundas, lai atrisinātu zoba problēmu.. tur pilns ar sejas traumētajiem, vazājās apkārt sabintētām sejām.. visi tādi jauni, laikam piektdienas vakars izvērties īpašs un kārtīgi dabūjuši bietē, a bērnam tādi brīnumi, neko tādu bieži neredzēt.. ak jā un tad vēl tā vientuļā tante, kas atnākusi jo viņai liekas, ka zobiņš tāds jūtīgs, lai gan šodien jau vēl nav sāpējis, bet nu drošības pēc atnākusi pasēdēt trīs stundas rindā paskatīties uz bļaujošiem bērniem, akūtiem gadījumiem, kas aiz sāpēm dauza galvu pret sienu un sakropļotām sejām.. man viņas būtu ļoti žēl, ja viņa man nesāktu uzdot debīlus jautājumus, lai kliedētu savu vientulību..