June 25th, 2011

labākajai svētku daļai vajadzēja būt tai, kad mēs braucām mājās..
tā arī bija līdz brīdim, kad es pamanīju, ka vilcienā sēž pārīši un laimīgas ģimenes, smirdēdami pēc dūmiem un pēdējiem spēkiem dzerot siltus aliņus, bet es viena pati ar sīkajām.. bija sajūta, ka man ir jājūtas nožēlojami. tā kā biju to piemirsusi, mēģināju uzraut gruzonu.. beigās sanāca. pēc tam trolejbusā iekāpa sīkie lopiņi smirdēja kā sadzērušies odekolonu, vienam rūtains flaneļa krekls atrauts vaļā un 'zelta' ķēdē iekārts rozā plejboja zaķis, rokās kaut kāds vecs sūds, kurš visu ceļu atskaņoja dziesmiņu 'skrienu skrienu vēl' krievu valodā, kas katei izraisīja lielu prieku, viņa karājās štangā, grozīja pakaļu un aiz laimes dejoja, dungodama līdz latviešu variantu.. bet kad es ienācu mājās es beidzot sapratu, ka man nafig nevajag atrādīies radiem, ka man nevajag jāņus vai kādus citus svētkus, ka man nevajag cilvēkus, kuri mani regulāri piečakarē, ka man ir pie dirsas mans hipotekārais kredītds, kurš mani palēnām dzen izmisumā, jo man ir mājas, manas mīļās mājas, kur man neviens divkosis netiek klāt..

March 2024

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba