viņas tēvs bija tik neattapīgs, ka nenokārtoja, lai māja paliktu viņai, tāpēc viņa vergoja savai pamātei un divām viņas meitām, kuras manuprāt ir uztaisītas pārspīlēti neglītas, ar pārspīlēti lielām pēdām un nodzertām balsīm. viņa aiz vientulības lēnām juka prātā, jo šuva drēbes pelēm un putniem, deva viņiem vārdus, makarēja arā no slazdiem un baroja, toties tie šuva viņai balles kleitu un veica citus zvēriem neatbilstošus pienākumus. kad plāns ar peļu šūto kleitu bija pajucis, jo kā izrādās pelēm bija tieksme uz neglīteņu mantu zagšanu tērpa šūšanai, uz ko viņas par nelaimi uzrāvās un pelnrušķes kleita tika par sodu sadīrāta, tad parādījās resna veca feja, kura sabūra brīnumu lietas, kuras turējās tikai sutku, bet pēc tam izgaisa, protams izņemot kristāla tupeli, kam nav izskaidrojuma. beigās pelnrušķe ar viltu un maģiju dabūja princi, bet neglītenes palika ar savu māmuļu peļu apsēstajā mājā.. nu negribās ticēt, ka tās arī tika aizvilktas uz pili..
un tā katru vakaru, pa trīs reizēm vismaz, a loģiku bērnu izglītošanai es tur nesaredzu, nu ne šajā laikā vismaz!
un tā katru vakaru, pa trīs reizēm vismaz, a loģiku bērnu izglītošanai es tur nesaredzu, nu ne šajā laikā vismaz!