beidzot saņēmos un aizgāju uz kursiem, lai gan man darbā bija brīvdiena un tā vien gribējās palikt gultā.. atvēru durvis un burvīgais pasniedzējs, kurš nepalaidīs garām izdevību kādam uzdirst vai pateikt to cik ļoti viņš neieredz latviju, jau plivinājās apkārt ar vīna pudeli, zviegdams par to kas es tāda esmu un ko esmu te atvilkusies.. to viņš darīja speciāli, lai es varētu mēģināt savā kroplajā angļu valodā kaut ko paskaidrot par to, kur biju pēdējās divas reizes, un par ko viņš varētu kārtējo reizi no sirds papriecāties. dzeršana bija par godu tam, ka dažām dāmām bija pēdējā nodarbība, kas patiesībā ir skumji, jo biju jau viņas savā veidā iemīlējusi un vēl tas nozīmē, ka kopš nākošas reizes mūsu ir vēl mazāk, kas garantē, ka pasniedzēja asprātība var krist tieši uz tevi. man arī būs skumji nobeigt to kursu, jo nez kāpēc, bet man tā viņa diršana gaužām iet pie sirds..
