es šodien jūtos nožēlojami.. man sāk likties, ka esmu iesprūdusi pagātnē un nekas neiet uz priekšu. man sāk pārņemt aizdomas, ka esmu mēreni pastulba, ka man bija jābūt labākam darbam un vairāk naudai, ka savu vīrieti neesmu izvēlējusies no tiem augstākajiem plauktiem, ka vispār izskatos pēc vecas vecenes, tikai ģērbjos kā jauniete, kamēr visas dāmas apkārt skraida puķainos svārkos un austpapēžu kurpēs.. un tam nav nozīmes, ka neviens netic manam vecumam un ģimenes stāvoklim, šodiem es nejūtos savā ādā! ..un vispār man uz sirds vēl stāv tas gadījums, kad es kolēģei teicu, ka neesmu dzirdējusi skaistāku balsi par muktupāvela, bet viņa uzbrēca, vai tad es tādu vispār klausos, man vairāk piestāvētu korn vai kas tāds.. tas gan bija skumji, man bija sajūta, ka man turpmāk mannā putras vietā brokastīs jāēd marinēti gurķi un dirsa jāslauka ar dadža lapām.. bet ai nu lai, mani vienmēr piemeklē melanholija, kad dzīvē ir iestājs miers un laime......
Powered by Sviesta Ciba