atnācu uz darbu, apsēdos pie galda un sapratu, ka tās divas dienas bija tieši tik cik vajadzēja, lai saprastu, ka es no šejienes aiziet negribu. es negribu riskēt un tad vakaros iebāzt galvu spilvenā un raudāt par to, ka man bija ideāls darbs un labākais priekšnieks. pat par lielāku algu un pāris brīvākām stundām es to nespēšu izdarīt.