pljeckas miskaste

reiz dzīvoja kāda jauka meitene, kura mācījās ar mani vienā kursā.. viņa aizbrauca no latvijas ļoti sen, un pateicoties mūsu atvadu pasākumam rīgā, es neaizbraucu uz laukiem un nenoslīku dīķī.. kopš tā laika man vienmēr ir sajūta, ka es viņai esmu ļOTI daudz parādā.. nebiju viņu redzējusi un dzirdējusi kādus gadus piecus.. līdz vakardienai, kad viņa piezvanīja un teica, ka būs klāt ar bērniem un latviski nerunājošo vīru! un tā arī notika! šodiena bija pēdējo laiku labākā diena, ja neiedziļinās sīkumos, tad varētu pat teikt, ka pēdējo piecu gadu labākā diena :))

ak jā un vēl kas labs... man nav dēla. es nekad nebūšu vīrene. tāda, kas slimus mazbērnus vedīs uz baseinu, lai mazbērnu māte pēc tam varētu pirkt zāles un kavēt darbu!