pabeidzu lasīt 'vidvuda stāstu'. labākais teikums, par kuru locījos ilgāku laiku: 'Ja Vidvuds neturētu rokās melni pelēka akmens plāksnīti, vēl siltu no sirmā vēstneša plaukstas, notikušo varētu noturēt par vilciena bezmiega nakšu dzemdinātu šķitumu'.