pljeckas miskaste

sēžu darbā, jūtu, ka sienas spiežas virsū.. nekad vairs neizmantošu šo burvīgo iespēju, nekad!

es esmu paklājs.. pie ārdurvīm.. rudenī.. kad vislielākie dubļi..
katrs laikam saņem to ko ir pelnījis. tikai par ko? par ko tad es esmu pelnījusi tādu attieksmi? nevaru iedomāties nevienu nāves grēku, kura dēļ dzīve un cilvēki pret mani tā izturas! vai tiešām nav vairs cilvēku, kuriem patiktu vienkāršas lietas, mierīga dzīve, bez melošanas, čakarēšanās un mocīšanās.. kuriem riebtos kaut ko muhļīt un dirst, bet kuri vienkārši dzīvotu, godīgi pret sevi un citiem.. es jau neprasu lai danco pēc manas stabules, es tikai gribu, lai man godīgi pasaka, ka šoreiz nedancos tādu vai šītādu iemeslu dēļ.. un paldies, man ar to pietiek, es iekristu gultā un saldi aizmigtu! bet nē, mani vajag pasargāt, ar meliem protams!

Zvēri kopumā ir forši. Zvēros ir patiesības moments, jo viņi neizliekas. Viņi no tevis negrib aizņemties naudu vai ietusēt karjeras veicināšanas nolūkā. Viņi laiž pa īsto.
/ēriks st./